Latvijas Pieredzes izglītības centrs

Kā tas izskatījās dzīvē?

Joprojām turoties pie pārliecības, ka labāk vienu reizi redzēt, nekā vairākas reizes dzirdēt – piedāvājam Tev foto pastāstu par apmācības semināra „Jaunieši var mācīties arī ārā!” norisi.

 

1. Lai apmācības laikā semināra dalībnieki būtu savējo vidū un atļautos runāt par savu pieredzi un taujātu pēc citu – tiem ir jābūt pazīstamiem! Tāpēc galvenais nosacījums – iepazīstiniet cilvēkus, kuriem ir paredzēts strādāt kopā!

Dalībnieku iepazīstināšanas uzdevums ar darbu mazajās grupās!

 

2. Neskatoties uz dalībnieku dažādo ģeogrāfisko, vecuma un organizāciju piederību, seminārā bija pulcējušies visi tie, kuri bija ieinteresēti Āra dzīves izglītībā un gatavi to izmēģināt uz savas ādas!

Mazo grupu kopdarbs – dažādu cilvēku intereses, ticības un pārliecības vienas grupas ietvaros.

 

 

3. Semināra āra daļas programmā dalībnieki varēja izvēlēties sev interesantās darbnīcas, kurās tika apgūtas āra dzīvei nepieciešamās iemaņas un prasmes – ugunskura gudrības, virvju lietas, ēdiena gatavošana un sietās koka konstrukcijas.

Nometnes iekārtošanā sietajām koka konstrukcijām ir augsta noderīguma pakāpe.

 

 

4. Ēdiena gatavošana uz ugunskura – gan romantika, gan specifika apvienota vienā. Pieredzējušie apgalvo, ka ēdiens gatavots uz ugunskura garšojot pavisam savādāk, varbūt svaigā gaisa ietekmē? 

 

5. Video metodiskā materiāla tapšanā tika filmēta visa semināra norise un praktiskās darbnīcas. 

 

 

6. Pēc sātīgām pašu gatavotām pusdienām uz ugunskura, atpūsties pašu gatavotā koka zvilnī/ trauku turētājā – lūk āra dzīves pamatu pamats – labsajūta un labierīcības tiek nodrošināts pašu rokām un spēkiem.

Radošās apvienības Ežu Meža Mēbeles pārstāvis un izstrādājums.

 

 

7. Virvju pamata prasmju darbnīca abos cēlienos pulcināja maksimālo interesentu skaitu - prast mezglus allaž ir noderīga prasme ne tikai mežā, bet arī citur...

 

 

8. Svaigi uzsnigušais sniegs bija nopietns pārbaudījums ne tikai dalībnieku noskaņojumam, bet arī ekipējumam. Tomēr draudzīgais noskaņojums dalībnieku vidū un ugunskura liesmas atkausēja par bezcerīgākos gadījumus.

 

 

9. Pēc nakts pašu būvētās naktsmītnēs mazajās grupās, dalībnieki pulcējās pie centrālā ugunskura uz pašceptām rīta pankūkām. Cik maz cilvēkam vajag, lai būtu laimīgs?

 

10. Ļaujot iegūt katram semināra dalībniekam savu personīgo pieredzi, dalībnieki sadalījās mazajās grupās un devās uz savu bāzes vietu, lai būvētu sev naktsmītnes. Dalībniekiem tika dota iespēja nakšņot vigvamā, zem tenta, akmens iglu vai apsildāmajā teltī.

Vigvama grupas galvenā atziņa bija saistīta ar dūmu klātesamību telpā un pārvietošanos rāpus pa grīdu, jo augstāk dūmi, dūmi, dūmi....

 

11. Lai dalītos naktsmītņu pieredzē, grupas devās viena pie otras un klātienē vēroja un klausījās zinātāju stāstus un atziņas. Vigvama grupa izjauc konstrukciju, lai neatstātu nepiederīgus materiālus.

 

12. Tenta grupa dalās pieredzē par savas konstrukcijas uzbūves specifiku un nakšņošanas kārtību – kamēr vieni guļ, citi sargā uguni un gādā malku.

 

13. Šī konstrukcija ir izplatīta nakšņošanas metode ziemas apstākļos – tā ir ātri uzceļama un neprasa daudz materiālus. Grupa demonstrē „ekrāna” konstrukciju no apaļkokiem, kura neļauj ugunskura radītajam siltumam aizplūst nekurienē, bet novirza to uz guļošajiem.

 

14. Šī konstrukcija ieguva nosaukumu akmens iglu, jo pēc formas atgādina eskimosu ledus būdu iglu, bet tiek apsildīta ar ugunskurā sakarsētiem akmeņiem vairāku stundu garumā. Vienīgā neērtība, ka nakts vidū jālien laukā, lai nestu iekša jaunus akmeņus.

 

 

15. Akmens iglu koka rāmis un akmeņu krāvums – tas ir viss ko atstājam vidē. Esot dabā, cilvēkam ir jābūt saudzīgam un jāatstāj aiz sevis tikai pēdas, pie tam, jo mazāk, jo labāk!

 

 

16. Semināra dalībnieki, kuri nejuta aicinājumu un pārliecību gulēt eksperimentālos apstākļos, gulēja apkurināmā armijas teltī – pārbaudīta vērtība, joprojām ar pietiekošu skarbuma devu.
Programmas veidotāji ļāva katram apmierināt savas vajadzības un izaicinājuma līmeni.

 

 

17. Apmācības projekta netiešais mērķis bija veidot dalībnieku neformālās attiecības un stiprināt savstarpējās attiecības, lai tiktu veicināta Āra dzīves izglītības izplatība visā Latvijā. Mūsuprāt tas tika sasniegts.

 

 

18. Latvijas Pieredzes izglītības centrs kā projekta realizētājs lepojās gan ar sagatavoto programmu, gan piesaistītajiem dalībniekiem, tāpēc brīžam jūtamies kā šis tēls.

 

19.Ēdienreizes ārā gatavoja paši projekta dalībnieki – daloties dežūrbrigādēs un „šeptējot” pa virtuvi, pārsteidzot gan sevi, gan citus ar pagatavotajiem ēdieniem.

 

20. Video materiāla veidošanas idejā ietilpa pašu dalībnieku veidotas prezentācijas par darbnīcās apgūtajām prasmēm. Grupas tika veidotas pēc brīvprātības un pārliecības principa – katrs izvēlējās tēmu, kurā jutās vispārliecinošākais un rādīja tieši to.

Savai video versijai par apgūto ir gatavi prīmusu grupas dalībnieki.

 

21. Par visgaršīgāko video prezentāciju parūpējas ugunskura ēdienu pagatavošanas grupa, kuri demonstrēja „skautu” kartupeļu recepti, zivju cepšanas koka pannas, pankūku cepamos bluķīšus un citus stiķus.

 

 

 

22. Filmēšanas grupas dalībnieki rādīja kino industrijas cienīgu sniegumu – operators, režisors un suflieris. Šeit - unikāla iespēja redzēt video tapšanu no sētas puses.

 

23. Āra dzīves projektos centrālā vieta ir ugunskurs, ap kuru kūsā dzīvība un spieto dalībnieki. Šeit ēdienreizes tapšanas aina, kura sasaucas arī ar projektu radīšanas procesu, jo arī tur allaž ir nezināmais un iespēja eksperimentēt.

Tiek vārīta zupa, jautājums ir klasiskais – liksim olas vai neliksim? Un ja liksim, tad cik?

 

24. Viss labais kādreiz beidzas – tā arī semināra dalībnieki pavadījuši praktiskajā meža daļā divas dienas, pelnīti devās uz mājīgajām iekštelpām, lai runātu par metodisko līmeni Āra dzīves izglītībā!

Tad nu te viss kā pienākas – darba grupas, lielās lapas, marķieri un diskusijas – varbūt nedaudz ierasti, bet viennozīmīgi noderīgi!

 

 

25. Semināra dalībnieki strādāja mazajās grupās, lai atrastu līdzīgo un atšķirīgo savā pieredzē – diskutējot, uzklausot un pārdomājot.

 

26. Raiba publika – tā varētu raksturot semināra dalībnieku profilu no skolēnu pašpārvaldēm, līdz Latvijas pierobežas jauniešu klubam un skautu vienībai. Taču tieši dažādībā ir meklējams spēks un jaunu pieeju sākums.

 

 27. Semināra izvērtējums un dalībnieku atkalredzēšanās Rīgā. Gandarījums, ka daudzas no idejām, kuras radās semināra laikā ir pārvērtušās par praktiskām iecerēm un āra dzīves metodes popularizēšanas pasākumiem.

Uz skatuves projekta „Jaunieši var mācīties arī ārā!” vadītāji pilnā sastāvā!

 

 

 

28. Ar darbu, izturību un drosmi nopelnītā apliecība par iegūto apmācību, jo ne sniegs, ne ugunskura dūmi, ne slapjas kājas Jums nav šķērslis.

Laimīgā dalībniece ar pieredzējušo pasniedzēju emocionālā brīdī.

 

 

 

29. Šādu apliecību saņēma 21 jaunietis no 13 jauniešu organizācijām, kā apliecinājumu apgūtajām praktiskajām iemaņām un zināšanām par Āra dzīves izglītības pieeju un filozofiju.