Latvijas Pieredzes izglītības centrs

Kas projektā notika?

Projektā notika dikti daudz lietas un procesi, kuri bija savstarpēji saistīti un papildināja viens otru. Lai realizētu uzstādītos mērķus – izveidot mācību materiālu un videofilmu, kā arī popularizēt Āra dzīves izglītību Latvijā, mums bija nepieciešama atgriezeniskā saite un vajadzības no jauniešiem, kuri to darīs! Nav noslēpums, ka viens no semināru efektivitātes nosacījumiem ir iesaistīti un rūpīgi atlasīti semināra dalībnieki. Tādi, kuru zināšanu un sapratnes līmenis atbilst semināra mērķiem un tādi, kuri turpinās attīstīt šo izglītību savā Latvijas novadā un jauniešu grupā!

Šeit mums palīdzēja vairāki priekšnoteikumi. Latvijas Pieredzes Izglītības centra [LPIC] iepriekšējā pieredze, jo, realizējot seminārus par Āra dzīvi, bijām jau apzinājuši jauniešu organizācijas un biedrus, kuri „deg” par šo metodi un reāli izmanto to savā ikdienas dzīvē. Šie jaunieši sastādīja grupas kodolu. Strādājot ar jauniešiem un jauniešu organizācijām LPIC allaž ir bijis svarīgs tas, kas notiek Latvijas novados, jo nevienam nav noslēpums, ka ap galvaspilsētu dzīve kūsā, ko nevarētu teikt par reģioniem. Tāpēc meklējām dalībniekus no reģioniem, par ko paldies Latvijas Jaunatnes padomes mājas lapai [www.ljp.lv] un informācijai tajā! Gala rezultātā uz dalību seminārā bija konkurss, un tas liecina par kvalitatīvu dalībnieku atlasi.

Tātad apzinot un atlasot dalībniekus sākās projekta praktiskā daļa.

 

1. Realizēt četru dienu apmācību semināru jauniešu grupai (21 dalībnieks) par Āra dzīves izglītību:

1.1. Izsludināt atklātu konkursu par apmācību semināru jauniešu mēdijos,

1.2. Veikt dalībnieku atlasi,

1.3. Veikt semināra sagatavošanās un plānošanas darbus,

1.4. Realizēt un izvērtēt apmācību semināru.

 

Seminārs notika Vidzemē no 25. – 28. novembrim un gluži negaidot uzsniga bieza sniega sega, kas padarīja jau tā praktisko un uz savu pieredzi balstīto semināru vēl reālāku. Programma tika sadalīta divos moduļos, kuri paredzēja savienot prasmes ar zināšanām. Kāpēc tās ir jāsavieno? Tāpēc, ka ir lietas, kuras mēs protam – tās ir prasmes, un ir lietas, kuras mēs zinām – tās ir zināšanas! Skumjā lieta ir tā, ka, piemēram, zinot kā ir jākurina ugunskurs, tas nebūt nenozīmē, ka Jūs būsiet spējīgi to iekurināt, jo trūkst pieredzes un praktizēšanās. Tātad divi moduļi - praktisko iemaņu apgūšana caur personisko pieredzi – nometnes ierīkošana, ugunskura kurināšana, virvju tehnikas, ēdiena pagatavošana uz ugunskura, dažādas nakšņošanas tehnikas ziemas apstākļos un citas praktiskās darbnīcas. Āra apstākļos mēs pavadījām divas dienas, lai sajustu uz savas ādas, kas ir tas, ko gribam nodot tālāk citiem! Otrs modulis ietvēra sevī neformālās izglītības metodes par grupas vadīšanu, programmas veidošanu, drošības nosacījumiem un citām niansēm, ar kurām saskaras jebkurš vadītājs, strādājot ar grupu. Vairāk par to, kā seminārs izskatījās dzīvē, var redzēt šeit >>

 

Nepilnu mēnesi pēc semināra visi dalībnieki pulcējās atkal kopā – šoreiz Rīgā, lai dalītos ar savu Āra dzīves projektu gaitu, dalītos atziņās un vērojumos par seminārā apgūto zināšanu un prasmju pielietošanu dzīvē. Visi semināra dalībnieki saņēma apliecības par piedalīšanos apmācību seminārā 44 stundu apjomā, gulēts tika maz... Svarīgs iemesls bija uzzināt semināra dalībnieku, kā jauniešu organizāciju aktīvistu un vadītāju, viedokli par Āra dzīves rokasgrāmatas saturu un apskatītajām tēmām, kā arī video mācību filmas sižetu un pasniegšanas veidu!

 

2. Izveidot uz praktiskām prasmēm un zināšanām balstītu apmācību materiālu:

2.1.          Izveidot apmācību materiālu veidotāju – autoru komandu;

2.2.          Noteikt un sadalīt iekļaujamās tēmas starp autoriem;

2.3.          Autoriem izveidot attiecīgo tēmu aprakstus;

2.4.          Izplatīt apmācību materiālu attiecīgajai mērķauditorijai;

2.5.          Ievietot apmācību materiāla elektronisko versiju organizācijas mājas lapā

 

Diskutējot ar semināra dalībniekiem un jauniešu organizāciju aktīvistiem un uzklausot viņu viedokli Āra dzīves rokasgrāmatas autori nonāca pie rokasgrāmatas satura un tām tēmām, kuras patiešām ir aktuālas grupu vadītājiem. Mūsuprāt, šī pieeja nodrošina kvalitatīvu uz mērķauditoriju virzītu darbu, kas nodrošinās metodiskā materiāla noderīgumu un pieprasījumu. Bez tam, izveidojot rokasgrāmatas elektronisko versiju ar svarīgākajām sadaļām un tēmām, šis materiāls kļūst pieejams jebkuram interneta lietotājam!

 

3. Izveidot prezentācijas un izglītojošu videomateriālu, kas palīdzētu jauniešiem iegūtās zināšanas nodot tālāk saviem vienaudžiem:

 

3.1. Saskaņā ar apmācību semināra programmu izveidot filmēšanas koncepciju un scenāriju;

3.2. Veikt filmēšanas darbus apmācību laikā (filmēšanu veic arī paši jaunieši);

3.3. Veikt montāžas darbus un izgatavot mācību īsfilmu;

3.4. Izplatīt videomateriālu jauniešu mērķauditorijai.

Semināra izvērtēšanas tikšanās laikā mēs izdiskutējām arī mācību filmas sižetu un pieeju, lai video būtu gan saistošs, gan apmācošs – grūti panākama kombinācija. Taču labā ziņa bija tā, ka video mācību materiāla pamatu veidoja paša apmācību semināra norise, kurš uzskatāmi demonstrēja apskatītās prasmes un apmācību atmosfēru. Āra programmas izskaņā paši jaunieši bija darbnīcu lietpratēji, kuri demonstrēja nākošajam skatītājam savu pieeju apmācības procesā! Līdz ar to mēs panācām jauniešu līdzdalību materiāla veidošanā un nodrošinājām filmas saikni ar realitāti.